Stress var izpausties dažādos veidos – gan uzvedības, gan fiziskās izpausmēs. Uzvedības un
kognitīvie simptomi var būt prokrastinācija, koncentrēšanās problēmas, atmiņas traucējumi
vielu lietošana un atteikšanās no tām; emocionālie simptomi var būt aizkaitināmība, nemiers un
ātrs temperaments. Fiziskie simptomi var būt dažādi, un to pamatā parasti ir
simpātiskās nervu sistēmas aktivācija. Tie var būt miega traucējumi, galvassāpes, muskuļu
stīvums, kuņģa darbības traucējumi un hipertensija (Gelberg & Gelberg, 2005; Williams et al., 2005).
Galvenos stresa cēloņus var iedalīt akadēmiskos un neakadēmiskos stresa izraisītājos. Akadēmiskie
stresori var būt garas darba dienas, konkurence ar kolēģiem, dzīvnieku un
cilvēku interešu līdzsvarošana, saskarsme ar dzīvnieku nāvi un saskarsme ar klientiem. Pie neakadēmiskajiem
stresoriem var pieskaitīt finansiālas problēmas, attiecību problēmas, darba un privātās dzīves nelīdzsvarotību un sliktu
miega režīmu (Collins & Foote, 2005; Hafen et al., 2008; Kogan et al., 2005; Strand et al.,
2005; Weston et al., 2017; Williams et al., 2005).
Vairāk lasiet ŠEIT.
