Metodes: Lielbritānijas un Īrijas veterināro skolu studenti, kuri veica kādu klīnisko EMS, šķērsgriezuma pētījuma ietvaros aizpildīja aptauju ar slēgtiem un atklātiem jautājumiem. Līdztekus respondentu attieksmei tika apkopoti demogrāfiskie dati un diskriminācijas pieredze, kā arī sīkāka informācija par incidentiem un ziņošanu. Kvantitatīvie dati tika analizēti, izmantojot Pīrsona chi-kvadrātu analīzi, lai analizētu respondentu raksturlielumus un viņu pieredzi saistībā ar diskriminējošu uzvedību un turpmāku ziņošanu. Kvalitatīvā satura analīze tika izmantota atvērto jautājumu datiem.
Rezultāti: No 403 respondentiem 36,0 % respondentu bija pamanījuši rīcību, kas, viņuprāt, bija diskriminējoša. Visbiežākais diskriminācijas veids bija diskriminācija dzimuma dēļ (38,0 %), kam sekoja etniskā piederība (15,7 %). Tika konstatētas nozīmīgas saiknes starp respondentu diskriminējošas uzvedības pieredzi un šādiem raksturlielumiem: vecums(p = 0,0096), invaliditāte(p < 0,00001), rase/etniskā piederība(p < 0,0001), dzimums/dzimums(p = 0,018) un LGBTQ+ statuss(p = 0,001). Uzraugošie veterinārārsti visbiežāk ziņoja par diskriminējošas uzvedības veicējiem (39,3 %) salīdzinājumā ar klientiem (36,4 %). Tikai 13,9 % respondentu, kuri bija saskārušies ar diskrimināciju, ziņoja par šādu(-iem) gadījumu(-iem). Respondenti ar invaliditāti visretāk piekrita apgalvojumam, ka profesionālās organizācijas dara pietiekami daudz, lai novērstu diskrimināciju(p < 0,0001). Lielākā daļa respondentu piekrita, ka seksisms joprojām ir problēma (74,4 %), bet vīrieši biežāk nepiekrita(p = 0,004). Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka ir jāpalielina etniskā daudzveidība (96,3 %).
Diskusija: Diskriminējoša uzvedība ir problēma studentiem, kas redz praksi, jo īpaši tiem, kuriem ir viena vai vairākas aizsargātas pazīmes (kā noteikts Apvienotās Karalistes 2010. gada Vienlīdzības likumā). Lai palīdzētu novērst diskriminējošu uzvedību veterinārajā praksē, uzlabojot izglītību, būtu jāiekļauj mazākumgrupu pārstāvji.
Vairāk lasiet ŠEIT.
