Postfeminisms apgalvo, ka aģentiskais individuālisms apvienojumā ar profesionālo akreditāciju rada meritokrātisku karjeras sasniegšanas ceļu. Tomēr rodas dilemma postfeminisma paradoksa formā, jo šī iespēju retorika netiek pārvērsta reālos sasniegumos. Lai izprastu šo dilemmu, sievietes var vai nu uzņemties vainu par savas karjeras attīstības trūkumu, vai arī pieņemt diskriminējošu aizspriedumu klātbūtni, kas ir pretrunā postfeministiskajiem pieņēmumiem par individuālām iespējām, kuru pamatā ir līdzdalība. Lai ilustrētu šos argumentus, mēs pētām, kā šīs profesionālās sievietes racionalizē savu ierobežoto karjeras attīstību, un tādējādi ilustrējam postfeminisma ietekmi uz atsevišķu sieviešu psihisko dzīvi.
Vairāk lasiet ŠEIT.
