METODES: Šī pētījuma rezultāti ir balstīti uz aptauju, kurā 2023. gada pavasarī varēja piedalīties visi Vācijas veterinārijas studenti.
REZULTĀTI: Tika analizētas atbildes no 1525 skolēniem (atbilžu īpatsvars 24%). Ievērojama daļa veterinārijas studentu (40 %) Vācijā ir FGS. Viņi biežāk novērtē savu finansiālo stāvokli kā sliktu (20 %) vai ļoti sliktu (7 %) nekā CGS (slikti: 10 %, ļoti slikti: 3 %). Lai gan FGS un CGS līdztekus studijām strādā, lai gūtu ienākumus līdzīgā proporcijā (FGS: 71 %; CGS: 67 %), motivācija bija atšķirīga: CSP biežāk strādā, lai nopelnītu papildu naudu (CSP: 68 %; CSP: 49 %), bet CSP – tāpēc, ka citi ienākumu avoti ir nepietiekami (CSP: 34 %; CSP: 12 %). Līdzīga daļa FGS un CGS bieži vai pastāvīgi apsver iespēju pārtraukt studijas (FGS: 10 %; CGS: 11 %). Tomēr FSG tas biežāk notiek finansiālu iemeslu dēļ (FGS: 28 %, CGS: 16 %). Gandrīz visiem studentiem ir vidusskolā iegūta iestāšanās kvalifikācija augstskolā (97 %). Skolas noslēguma atzīmes CGS skolēniem vidēji bija labākas nekā FGS skolēniem. Vairāk FGS nekā CGS jau pirms studijām bija pabeiguši profesionālo izglītību (FGS: 47 %, CGS: 30 %).
DISKUSIJA: Noslēgumā jāsecina, ka FGS un CGS atšķiras ar savu izglītības līmeni un finansiālajām problēmām veterinārajā izglītībā. Tāpēc ir svarīgi veidot izpratni par izaicinājumiem, kas saistīti ar veterinārijas studentu sociālo izcelsmi. Turklāt ir vajadzīgi atbalsta dienesti, lai novērstu problēmas, ar kurām saskaras FGS (un CGS). Nepieciešami turpmāki pētījumi par saistību starp vecāku izglītības izcelsmi un akadēmiskajiem un profesionālajiem panākumiem veterinārijā.
Vairāk lasiet ŠEIT.