Izglītības uzdevums ir ne tikai sagatavot skolēnus darbam, bet tai ir arī jāattīsta skolēnu morālais raksturs, līdzcietība un pilsoniskais pienākums. Šajā esejā apgalvots, ka daudzas augstākās izglītības iestādes nepilda savus izglītības pienākumus. Tā vietā, lai sagatavotu vispusīgi attīstītas personības ar stingriem ētikas principiem, kritiskās domāšanas spējām un darba tirgum gatavām prasmēm, dažas skolas var netīšām apslāpēt radošumu un atturēt no atklātām debatēm. Autors uzskata, ka ierobežota koncentrēšanās uz konkrētiem ideoloģiskiem uzskatiem un pārāk liela uzmanība identitātes politikai var ierobežot studentu iespēju iepazīties ar dažādām perspektīvām. Tā vietā, lai skolēni kļūtu prasmīgi loģiski spriest, viņi ir apguvuši kaitīgu bināro domāšanu un patoloģisku duālismu – domāšanas veidu, kas var novest pie nelaimes.
Vairāk lasiet ŠEIT.