MĒRĶIS
Novērtēt uztveramā stresa, izdegšanas, depresijas, trauksmes, līdzjūtības noguruma, apmierinātības ar līdzjūtību, noturības un domas par pašnāvību izplatību starp Kanādas veterinārārstiem un salīdzināt rezultātus ar citu populāciju pētījumiem.
PARAUGSTS
1 403 veterinārārsti visā Kanādā.
PROCEDŪRAS
Pētījums bija šķērsgriezuma tiešsaistes aptauja. Aptaujā tika iekļauti validēti psihometriskie instrumenti, lai novērtētu uztverto stresu, izdegšanu, depresiju, trauksmi, līdzjūtības nogurumu un noturību, kā arī jautājumi par pašnāvības idejām. Tika salīdzinātas vidējās vērtības un relatīvās proporcijas smaguma kategorijās starp dzimumiem, kā arī ar normatīvajiem datiem par vispārējo populāciju un Apvienotās Karalistes veterinārārstu rezultātiem.
REZULTĀTI
Aptauju aizpildīja aptuveni 10 % Kanādas veterinārārstu (n = 1403). Salīdzinot ar vispārējo populāciju, aptaujas dalībniekiem bija ievērojami augstāks vidējais izdegšanas un līdzjūtības noguruma, trauksmes un depresijas apakšskalu un ievērojami zemāks vidējais izturētspējas rādītājs. Salīdzinot ar vīriešiem, sievietēm bija ievērojami augstāks vidējais uztveramā stresa, emocionālā izsīkuma, izdegšanas, sekundārā traumatiskā stresa, trauksmes un depresijas un ievērojami zemāks vidējais noturības rādītājs. Dalībniekiem bija arī augstāki trauksmes un depresijas vidējie rādītāji salīdzinājumā ar Apvienotās Karalistes veterinārārstu rezultātiem. Dalībnieku pašnāvības domu izplatība 12 mēnešu laikā bija 26,2 %, kas bija ievērojami augstāka nekā aplēstā izplatība vispārējā starptautiskajā populācijā (2,1 % līdz 10,0 %).
SECINĀJUMI UN KLĪNISKĀ NOZĪME
Rezultāti liecināja, ka Kanādas veterinārārstu garīgā veselība ir slikta salīdzinājumā ar iedzīvotāju garīgo veselību kopumā. Šiem rezultātiem būtu jākalpo kā aicinājumam rīkoties, lai radītu instrumentus un izglītības programmas, kas vērstas uz veterinārārstu garīgās labsajūtas atbalstīšanu Kanādā, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu atšķirīgajām vajadzībām.
