Metodes
Identitātes veidošanās tika pētīta naratīvi, izmantojot veterinārārstu sociālo mediju stāstus.
Rezultāti
Šķiet, ka sliktu profesionālo labklājību izraisīja identitātes apjukums: nespēja konsekventi ievērot vai nu dominējošo uz diagnozi vērsto diskursu, ko novērtē akadēmisko lomu modeļi, vai arī attiecību diskursu, uzsverot darbu ar kontekstuālām problēmām, piemēram, atšķirīgām klientu vajadzībām. Stress darbavietā, šķiet, pastiprināja akadēmisko prioritāšu dominanci pašidentitātes izpratnē, padziļinot identitātes apjukumu. Bažas radīja arī tas, ka klients tika pozicionēts kā “ienaidnieks”, kas traucēja sasniegt veterinārārstu identitātes mērķus. Sociālais dialogs, kura mērķis bija sniegt atbalstu veterinārārsta un klienta konflikta laikā, potenciāli pastiprināja klienta noraidījumu no veterinārārsta profesionālās identitātes, nostiprinot kontekstam neatbilstošu, ar attiecībām nesaistītu identitāti. Tas saasināja identitātes neskaidrību starp novērtēto “diagnostikas identitāti” un vietēji vērtēto attiecību identitāti un kaitēja labklājībai.
Secinājumi
Veterinārajā izglītībā un pēcdiploma profesionālajā tālākizglītībā ir nepieciešami pasākumi, kas rosina pārdomas par identitāti un nostiprina attiecību identitātes atribūtu vērtību. Vairāk lasiet ŠEIT.
