Cieņa ir plaši atzīta par veselības aprūpes pamatjēdzienu. Neraugoties uz to, ar garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem saistītajā literatūrā cieņas jēdzieni ir aprakstīti tikai neskaidri, kas veicina biežus pakalpojumu lietotāju cieņas pārkāpumus. Īpaši svarīgi, ka diskusijās par cieņu garīgās veselības aprūpes pakalpojumu jomā bieži vien netiek ņemts vērā pakalpojumu lietotāja viedoklis. Mēs piedāvājam literatūras apskatu, lai izpētītu, kā pakalpojumu lietotāji un savstarpējo attiecību speciālisti izsaka cieņas kopradīšanu garīgās veselības aprūpes pakalpojumu ietvaros. No pieejamajiem pierādījumiem izriet septiņas visaptverošas cieņas dimensijas, kas aptver sociālo cieņu, ko pakalpojumu lietotāji izjūt attiecībās ar veselības aprūpes speciālistiem, pašu garīgās veselības aprūpes sistēmu, fizisko vidi, kurā tiek sniegti garīgās veselības aprūpes pakalpojumi, un vienaudžu kā vērtīgu garīgās veselības aprūpes personāla locekļu un zināšanu līdzveidotāju izmantošanu. Lai nodrošinātu, ka garīgās veselības aprūpes pakalpojumu lietotājiem tiek sniegtas iespējas saņemt garīgās veselības aprūpi, ir svarīgi, lai cieņas jēdzieni pārsniegtu “neskaidras” morāles un ētikas koncepcijas un kļūtu par operatīvām pamatnostādnēm labākajai praksei garīgās veselības aprūpes pakalpojumu izstrādē un sniegšanā, kas pamatojas uz pakalpojumu lietotāju perspektīvām. Šajā nolūkā mēs sniedzam jēgpilnus ieteikumus, lai uzlabotu veselības aprūpes speciālistu apmācību, ieviestu alternatīvas piespiešanai garīgās veselības aprūpē un izpētītu, kā garīgās veselības aprūpes pakalpojumos var koncentrēt dzīvu pieredzi, un aicinām atzīt pakalpojumu lietotājus par ekspertiem, kas balstās uz pieredzi savstarpējā darbā, un kopīgi radīt jaunas zināšanas un pierādījumus.
Vairāk lasiet ŠEIT.